2. Mahānidānasuttaṃ

Paṭiccasamuppādo

95. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā kurūsu viharati kammāsadhammaṃ nāma [kammāsadammaṃ nāma (syā.)] kurūnaṃ nigamo. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante! Yāva gambhīro cāyaṃ, bhante, paṭiccasamuppādo gambhīrāvabhāso ca, atha ca pana me uttānakuttānako viya khāyatī’’ti. ‘‘Mā hevaṃ, ānanda, avaca, mā hevaṃ, ānanda, avaca. Gambhīro cāyaṃ, ānanda, paṭiccasamuppādo gambhīrāvabhāso ca. Etassa, ānanda, dhammassa ananubodhā appaṭivedhā evamayaṃ pajā tantākulakajātā kulagaṇṭhikajātā [gulāguṇṭhikajātā (sī. pī.), guṇagaṇṭhikajātā (syā.)] muñjapabbajabhūtā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ saṃsāraṃ nātivattati.

96. ‘‘‘Atthi idappaccayā jarāmaraṇa’nti iti puṭṭhena satā, ānanda, atthītissa vacanīyaṃ. ‘Kiṃpaccayā jarāmaraṇa’nti iti ce vadeyya, ‘jātipaccayā jarāmaraṇa’nti iccassa vacanīyaṃ.

‘‘‘Atthi idappaccayā jātī’ti iti puṭṭhena satā, ānanda, atthītissa vacanīyaṃ. ‘Kiṃpaccayā jātī’ti iti ce vadeyya, ‘bhavapaccayā jātī’ti iccassa vacanīyaṃ.

‘‘‘Atthi idappaccayā bhavo’ti iti puṭṭhena satā, ānanda, atthītissa vacanīyaṃ . ‘Kiṃpaccayā bhavo’ti iti ce vadeyya, ‘upādānapaccayā bhavo’ti iccassa vacanīyaṃ.

‘‘‘Atthi idappaccayā upādāna’nti iti puṭṭhena satā, ānanda, atthītissa vacanīyaṃ. ‘Kiṃpaccayā upādāna’nti iti ce vadeyya, ‘taṇhāpaccayā upādāna’nti iccassa vacanīyaṃ.

‘‘‘Atthi idappaccayā taṇhā’ti iti puṭṭhena satā, ānanda, atthītissa vacanīyaṃ. ‘Kiṃpaccayā taṇhā’ti iti ce vadeyya, ‘vedanāpaccayā taṇhā’ti iccassa vacanīyaṃ.

‘‘‘Atthi idappaccayā vedanā’ti iti puṭṭhena satā, ānanda, atthītissa vacanīyaṃ. ‘Kiṃpaccayā vedanā’ti iti ce vadeyya, ‘phassapaccayā vedanā’ti iccassa vacanīyaṃ.

‘‘‘Atthi idappaccayā phasso’ti iti puṭṭhena satā, ānanda, atthītissa vacanīyaṃ. ‘Kiṃpaccayā phasso’ti iti ce vadeyya, ‘nāmarūpapaccayā phasso’ti iccassa vacanīyaṃ.

‘‘‘Atthi idappaccayā nāmarūpa’nti iti puṭṭhena satā, ānanda, atthītissa vacanīyaṃ. ‘Kiṃpaccayā nāmarūpa’nti iti ce vadeyya, ‘viññāṇapaccayā nāmarūpa’nti iccassa vacanīyaṃ.

‘‘‘Atthi idappaccayā viññāṇa’nti iti puṭṭhena satā, ānanda, atthītissa vacanīyaṃ. ‘Kiṃpaccayā viññāṇa’nti iti ce vadeyya, ‘nāmarūpapaccayā viññāṇa’nti iccassa vacanīyaṃ.

97. ‘‘Iti kho, ānanda, nāmarūpapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, nāmarūpapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti , jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

98. ‘‘‘Jātipaccayā jarāmaraṇa’nti iti kho panetaṃ vuttaṃ, tadānanda, imināpetaṃ pariyāyena veditabbaṃ, yathā jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Jāti ca hi, ānanda, nābhavissa sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ kassaci kimhici, seyyathidaṃ – devānaṃ vā devattāya, gandhabbānaṃ vā gandhabbattāya, yakkhānaṃ vā yakkhattāya, bhūtānaṃ vā bhūtattāya, manussānaṃ vā manussattāya, catuppadānaṃ vā catuppadattāya, pakkhīnaṃ vā pakkhittāya, sarīsapānaṃ vā sarīsapattāya [siriṃsapānaṃ siriṃsapattāya (sī. syā.)], tesaṃ tesañca hi, ānanda, sattānaṃ tadattāya jāti nābhavissa. Sabbaso jātiyā asati jātinirodhā api nu kho jarāmaraṇaṃ paññāyethā’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Tasmātihānanda, eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo jarāmaraṇassa, yadidaṃ jāti’’.



这是我对文本的中文直译:
大因缘经
缘起
如是我闻。一时，世尊住在俱卢国名为甘马萨昙摩的俱卢人聚落。那时，尊者阿难来到世尊所在之处，来到后向世尊礼拜，然后坐在一旁。坐在一旁的尊者阿难对世尊如是说:"稀有啊,世尊!未曾有啊,世尊!这缘起法如此深奥,显现也如此深奥,然而对我来说却似乎很浅显易懂。" "阿难,不要这么说,阿难,不要这么说。阿难,这缘起法确实深奥,显现也深奥。阿难,由于不觉悟、不通达这法,这众生就像缠结的线团,像打结的草绳,像纠缠的文阇草和巴巴草,无法超越恶趣、恶道、堕落、轮回。
"阿难,若有人问:'是否有此因缘的老死?'应当回答说:'有'。若问:'老死以何为缘?'应当回答说:'老死以生为缘'。
"阿难,若有人问:'是否有此因缘的生?'应当回答说:'有'。若问:'生以何为缘?'应当回答说:'生以有为缘'。
"阿难,若有人问:'是否有此因缘的有?'应当回答说:'有'。若问:'有以何为缘?'应当回答说:'有以取为缘'。
"阿难,若有人问:'是否有此因缘的取?'应当回答说:'有'。若问:'取以何为缘?'应当回答说:'取以爱为缘'。
"阿难,若有人问:'是否有此因缘的爱?'应当回答说:'有'。若问:'爱以何为缘?'应当回答说:'爱以受为缘'。
"阿难,若有人问:'是否有此因缘的受?'应当回答说:'有'。若问:'受以何为缘?'应当回答说:'受以触为缘'。
"阿难,若有人问:'是否有此因缘的触?'应当回答说:'有'。若问:'触以何为缘?'应当回答说:'触以名色为缘'。
"阿难,若有人问:'是否有此因缘的名色?'应当回答说:'有'。若问:'名色以何为缘?'应当回答说:'名色以识为缘'。
"阿难,若有人问:'是否有此因缘的识?'应当回答说:'有'。若问:'识以何为缘?'应当回答说:'识以名色为缘'。
"阿难,如是名色缘识,识缘名色,名色缘触,触缘受,受缘爱,爱缘取,取缘有,有缘生,生缘老死,忧、悲、苦、恼、愁生起。如是这整个苦蕴的集起。
"所说'生缘老死',阿难,应当从这方面来理解生如何缘老死。阿难,如果完全没有任何生,即没有诸天的生为天,乾闼婆的生为乾闼婆,夜叉的生为夜叉,鬼的生为鬼,人的生为人,四足动物的生为四足动物,鸟的生为鸟,爬行动物的生为爬行动物,如果对这些众生没有各自的生,如果完全没有生,由于生的灭尽,还会有老死吗?" "不会,世尊。" "因此,阿难,这就是因,这就是缘,这就是集,这就是老死的缘,即是生。"

99. ‘‘‘Bhavapaccayā jātī’ti iti kho panetaṃ vuttaṃ, tadānanda, imināpetaṃ pariyāyena veditabbaṃ, yathā bhavapaccayā jāti. Bhavo ca hi, ānanda, nābhavissa sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ kassaci kimhici, seyyathidaṃ – kāmabhavo vā rūpabhavo vā arūpabhavo vā, sabbaso bhave asati bhavanirodhā api nu kho jāti paññāyethā’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Tasmātihānanda, eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo jātiyā, yadidaṃ bhavo’’.

100. ‘‘‘Upādānapaccayā bhavo’ti iti kho panetaṃ vuttaṃ, tadānanda, imināpetaṃ pariyāyena veditabbaṃ, yathā upādānapaccayā bhavo. Upādānañca hi, ānanda, nābhavissa sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ kassaci kimhici , seyyathidaṃ – kāmupādānaṃ vā diṭṭhupādānaṃ vā sīlabbatupādānaṃ vā attavādupādānaṃ vā, sabbaso upādāne asati upādānanirodhā api nu kho bhavo paññāyethā’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Tasmātihānanda, eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo bhavassa, yadidaṃ upādānaṃ’’.

101. ‘‘‘Taṇhāpaccayā upādāna’nti iti kho panetaṃ vuttaṃ tadānanda, imināpetaṃ pariyāyena veditabbaṃ, yathā taṇhāpaccayā upādānaṃ. Taṇhā ca hi, ānanda, nābhavissa sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ kassaci kimhici, seyyathidaṃ – rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā, sabbaso taṇhāya asati taṇhānirodhā api nu kho upādānaṃ paññāyethā’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Tasmātihānanda, eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo upādānassa, yadidaṃ taṇhā’’.

102. ‘‘‘Vedanāpaccayā taṇhā’ti iti kho panetaṃ vuttaṃ, tadānanda, imināpetaṃ pariyāyena veditabbaṃ, yathā vedanāpaccayā taṇhā. Vedanā ca hi, ānanda, nābhavissa sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ kassaci kimhici, seyyathidaṃ – cakkhusamphassajā vedanā sotasamphassajā vedanā ghānasamphassajā vedanā jivhāsamphassajā vedanā kāyasamphassajā vedanā manosamphassajā vedanā, sabbaso vedanāya asati vedanānirodhā api nu kho taṇhā paññāyethā’’ti ? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Tasmātihānanda, eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo taṇhāya, yadidaṃ vedanā’’.

103. ‘‘Iti kho panetaṃ, ānanda, vedanaṃ paṭicca taṇhā, taṇhaṃ paṭicca pariyesanā, pariyesanaṃ paṭicca lābho, lābhaṃ paṭicca vinicchayo, vinicchayaṃ paṭicca chandarāgo, chandarāgaṃ paṭicca ajjhosānaṃ, ajjhosānaṃ paṭicca pariggaho, pariggahaṃ paṭicca macchariyaṃ, macchariyaṃ paṭicca ārakkho. Ārakkhādhikaraṇaṃ daṇḍādānasatthādānakalahaviggahavivādatuvaṃtuvaṃpesuññamusāvādā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti.

104. ‘‘‘Ārakkhādhikaraṇaṃ [ārakkhaṃ paṭicca ārakkhādhikaraṇaṃ (syā.)] daṇḍādānasatthādānakalahaviggahavivādatuvaṃtuvaṃpesuññamusāvādā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavantī’ti iti kho panetaṃ vuttaṃ, tadānanda, imināpetaṃ pariyāyena veditabbaṃ, yathā ārakkhādhikaraṇaṃ daṇḍādānasatthādānakalahaviggahavivādatuvaṃtuvaṃpesuññamusāvādā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti. Ārakkho ca hi, ānanda, nābhavissa sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ kassaci kimhici, sabbaso ārakkhe asati ārakkhanirodhā api nu kho daṇḍādānasatthādānakalahaviggahavivādatuvaṃtuvaṃpesuññamusāvādā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhaveyyu’’nti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Tasmātihānanda, eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo daṇḍādānasatthādānakalahaviggahavivādatuvaṃtuvaṃpesuññamusāvādānaṃ anekesaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ sambhavāya yadidaṃ ārakkho.

105. ‘‘‘Macchariyaṃ paṭicca ārakkho’ti iti kho panetaṃ vuttaṃ, tadānanda, imināpetaṃ pariyāyena veditabbaṃ, yathā macchariyaṃ paṭicca ārakkho. Macchariyañca hi, ānanda, nābhavissa sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ kassaci kimhici , sabbaso macchariye asati macchariyanirodhā api nu kho ārakkho paññāyethā’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Tasmātihānanda, eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo ārakkhassa, yadidaṃ macchariyaṃ’’.



这是我对文本的中文直译:
"所说'有缘生',阿难,应当从这方面来理解有如何缘生。阿难,如果完全没有任何有,即没有欲有、色有、无色有,如果完全没有有,由于有的灭尽,还会有生吗?" "不会,世尊。" "因此,阿难,这就是因,这就是缘,这就是集,这就是生的缘,即是有。"
"所说'取缘有',阿难,应当从这方面来理解取如何缘有。阿难,如果完全没有任何取,即没有欲取、见取、戒禁取、我语取,如果完全没有取,由于取的灭尽,还会有有吗?" "不会,世尊。" "因此,阿难,这就是因,这就是缘,这就是集,这就是有的缘,即是取。"
"所说'爱缘取',阿难,应当从这方面来理解爱如何缘取。阿难,如果完全没有任何爱,即没有色爱、声爱、香爱、味爱、触爱、法爱,如果完全没有爱,由于爱的灭尽,还会有取吗?" "不会,世尊。" "因此,阿难,这就是因,这就是缘,这就是集,这就是取的缘,即是爱。"
"所说'受缘爱',阿难,应当从这方面来理解受如何缘爱。阿难,如果完全没有任何受,即没有眼触生受、耳触生受、鼻触生受、舌触生受、身触生受、意触生受,如果完全没有受,由于受的灭尽,还会有爱吗?" "不会,世尊。" "因此,阿难,这就是因,这就是缘,这就是集,这就是爱的缘,即是受。"
"阿难,如是缘受而有爱,缘爱而有寻求,缘寻求而有获得,缘获得而有决定,缘决定而有欲贪,缘欲贪而有执著,缘执著而有占有,缘占有而有吝啬,缘吝啬而有守护。由于守护的缘故,拿起棍棒、拿起武器、争吵、争论、争执、争斗、诽谤、妄语等许多恶不善法生起。
"所说'由于守护的缘故,拿起棍棒、拿起武器、争吵、争论、争执、争斗、诽谤、妄语等许多恶不善法生起',阿难,应当从这方面来理解守护如何导致这些恶不善法的生起。阿难,如果完全没有任何守护,如果完全没有守护,由于守护的灭尽,还会有拿起棍棒、拿起武器、争吵、争论、争执、争斗、诽谤、妄语等许多恶不善法生起吗?" "不会,世尊。" "因此,阿难,这就是因,这就是缘,这就是集,这就是拿起棍棒、拿起武器、争吵、争论、争执、争斗、诽谤、妄语等许多恶不善法生起的缘,即是守护。
"所说'缘吝啬而有守护',阿难,应当从这方面来理解吝啬如何缘守护。阿难,如果完全没有任何吝啬,如果完全没有吝啬,由于吝啬的灭尽,还会有守护吗?" "不会,世尊。" "因此,阿难,这就是因,这就是缘,这就是集,这就是守护的缘,即是吝啬。"

106. ‘‘‘Pariggahaṃ paṭicca macchariya’nti iti kho panetaṃ vuttaṃ, tadānanda, imināpetaṃ pariyāyena veditabbaṃ, yathā pariggahaṃ paṭicca macchariyaṃ. Pariggaho ca hi, ānanda, nābhavissa sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ kassaci kimhici, sabbaso pariggahe asati pariggahanirodhā api nu kho macchariyaṃ paññāyethā’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Tasmātihānanda, eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo macchariyassa, yadidaṃ pariggaho’’.

107. ‘‘‘Ajjhosānaṃ paṭicca pariggaho’ti iti kho panetaṃ vuttaṃ, tadānanda, imināpetaṃ pariyāyena veditabbaṃ, yathā ajjhosānaṃ paṭicca pariggaho. Ajjhosānañca hi, ānanda, nābhavissa sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ kassaci kimhici, sabbaso ajjhosāne asati ajjhosānanirodhā api nu kho pariggaho paññāyethā’’ti ? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Tasmātihānanda, eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo pariggahassa – yadidaṃ ajjhosānaṃ’’.

108. ‘‘‘Chandarāgaṃ paṭicca ajjhosāna’nti iti kho panetaṃ vuttaṃ, tadānanda, imināpetaṃ pariyāyena veditabbaṃ, yathā chandarāgaṃ paṭicca ajjhosānaṃ. Chandarāgo ca hi, ānanda, nābhavissa sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ kassaci kimhici, sabbaso chandarāge asati chandarāganirodhā api nu kho ajjhosānaṃ paññāyethā’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Tasmātihānanda, eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo ajjhosānassa, yadidaṃ chandarāgo’’.

109. ‘‘‘Vinicchayaṃ paṭicca chandarāgo’ti iti kho panetaṃ vuttaṃ, tadānanda, imināpetaṃ pariyāyena veditabbaṃ, yathā vinicchayaṃ paṭicca chandarāgo. Vinicchayo ca hi, ānanda, nābhavissa sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ kassaci kimhici, sabbaso vinicchaye asati vinicchayanirodhā api nu kho chandarāgo paññāyethā’’ti? ‘‘No hetaṃ , bhante’’. ‘‘Tasmātihānanda, eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo chandarāgassa, yadidaṃ vinicchayo’’.

110. ‘‘‘Lābhaṃ paṭicca vinicchayo’ti iti kho panetaṃ vuttaṃ, tadānanda, imināpetaṃ pariyāyena veditabbaṃ, yathā lābhaṃ paṭicca vinicchayo. Lābho ca hi, ānanda, nābhavissa sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ kassaci kimhici, sabbaso lābhe asati lābhanirodhā api nu kho vinicchayo paññāyethā’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Tasmātihānanda eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo vinicchayassa, yadidaṃ lābho’’.

111. ‘‘‘Pariyesanaṃ paṭicca lābho’ti iti kho panetaṃ vuttaṃ, tadānanda, imināpetaṃ pariyāyena veditabbaṃ, yathā pariyesanaṃ paṭicca lābho. Pariyesanā ca hi, ānanda, nābhavissa sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ kassaci kimhici, sabbaso pariyesanāya asati pariyesanānirodhā api nu kho lābho paññāyethā’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Tasmātihānanda, eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo lābhassa, yadidaṃ pariyesanā’’.

112. ‘‘‘Taṇhaṃ paṭicca pariyesanā’ti iti kho panetaṃ vuttaṃ, tadānanda, imināpetaṃ pariyāyena veditabbaṃ, yathā taṇhaṃ paṭicca pariyesanā. Taṇhā ca hi, ānanda, nābhavissa sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ kassaci kimhici, seyyathidaṃ – kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā, sabbaso taṇhāya asati taṇhānirodhā api nu kho pariyesanā paññāyethā’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Tasmātihānanda, eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo pariyesanāya, yadidaṃ taṇhā. Iti kho, ānanda, ime dve dhammā [ime dhammā (ka.)] dvayena vedanāya ekasamosaraṇā bhavanti’’.

113. ‘‘‘Phassapaccayā vedanā’ti iti kho panetaṃ vuttaṃ, tadānanda, imināpetaṃ pariyāyena veditabbaṃ, yathā ‘phassapaccayā vedanā. Phasso ca hi, ānanda, nābhavissa sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ kassaci kimhici, seyyathidaṃ – cakkhusamphasso sotasamphasso ghānasamphasso jivhāsamphasso kāyasamphasso manosamphasso, sabbaso phasse asati phassanirodhā api nu kho vedanā paññāyethā’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Tasmātihānanda , eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo vedanāya, yadidaṃ phasso’’.



这是我对文本的中文直译:
"所说'缘占有而有吝啬',阿难,应当从这方面来理解占有如何缘吝啬。阿难,如果完全没有任何占有,如果完全没有占有,由于占有的灭尽,还会有吝啬吗?" "不会,世尊。" "因此,阿难,这就是因,这就是缘,这就是集,这就是吝啬的缘,即是占有。"
"所说'缘执著而有占有',阿难,应当从这方面来理解执著如何缘占有。阿难,如果完全没有任何执著,如果完全没有执著,由于执著的灭尽,还会有占有吗?" "不会,世尊。" "因此,阿难,这就是因,这就是缘,这就是集,这就是占有的缘,即是执著。"
"所说'缘欲贪而有执著',阿难,应当从这方面来理解欲贪如何缘执著。阿难,如果完全没有任何欲贪,如果完全没有欲贪,由于欲贪的灭尽,还会有执著吗?" "不会,世尊。" "因此,阿难,这就是因,这就是缘,这就是集,这就是执著的缘,即是欲贪。"
"所说'缘决定而有欲贪',阿难,应当从这方面来理解决定如何缘欲贪。阿难,如果完全没有任何决定,如果完全没有决定,由于决定的灭尽,还会有欲贪吗?" "不会,世尊。" "因此,阿难,这就是因,这就是缘,这就是集,这就是欲贪的缘,即是决定。"
"所说'缘获得而有决定',阿难,应当从这方面来理解获得如何缘决定。阿难,如果完全没有任何获得,如果完全没有获得,由于获得的灭尽,还会有决定吗?" "不会,世尊。" "因此,阿难,这就是因,这就是缘,这就是集,这就是决定的缘,即是获得。"
"所说'缘寻求而有获得',阿难,应当从这方面来理解寻求如何缘获得。阿难,如果完全没有任何寻求,如果完全没有寻求,由于寻求的灭尽,还会有获得吗?" "不会,世尊。" "因此,阿难,这就是因,这就是缘,这就是集,这就是获得的缘,即是寻求。"
"所说'缘爱而有寻求',阿难,应当从这方面来理解爱如何缘寻求。阿难,如果完全没有任何爱,即没有欲爱、有爱、无有爱,如果完全没有爱,由于爱的灭尽,还会有寻求吗?" "不会,世尊。" "因此,阿难,这就是因,这就是缘,这就是集,这就是寻求的缘,即是爱。阿难,如是这两法以二法会合于受。"
"所说'触缘受',阿难,应当从这方面来理解触如何缘受。阿难,如果完全没有任何触,即没有眼触、耳触、鼻触、舌触、身触、意触,如果完全没有触,由于触的灭尽,还会有受吗?" "不会,世尊。" "因此,阿难,这就是因,这就是缘,这就是集,这就是受的缘,即是触。"

114. ‘‘‘Nāmarūpapaccayā phasso’ti iti kho panetaṃ vuttaṃ, tadānanda, imināpetaṃ pariyāyena veditabbaṃ, yathā nāmarūpapaccayā phasso. Yehi, ānanda, ākārehi yehi liṅgehi yehi nimittehi yehi uddesehi nāmakāyassa paññatti hoti, tesu ākāresu tesu liṅgesu tesu nimittesu tesu uddesesu asati api nu kho rūpakāye adhivacanasamphasso paññāyethā’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Yehi, ānanda, ākārehi yehi liṅgehi yehi nimittehi yehi uddesehi rūpakāyassa paññatti hoti, tesu ākāresu…pe… tesu uddesesu asati api nu kho nāmakāye paṭighasamphasso paññāyethā’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Yehi, ānanda, ākārehi…pe… yehi uddesehi nāmakāyassa ca rūpakāyassa ca paññatti hoti , tesu ākāresu…pe… tesu uddesesu asati api nu kho adhivacanasamphasso vā paṭighasamphasso vā paññāyethā’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Yehi, ānanda, ākārehi…pe… yehi uddesehi nāmarūpassa paññatti hoti, tesu ākāresu …pe… tesu uddesesu asati api nu kho phasso paññāyethā’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Tasmātihānanda, eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo phassassa, yadidaṃ nāmarūpaṃ’’.

115. ‘‘‘Viññāṇapaccayā nāmarūpa’nti iti kho panetaṃ vuttaṃ, tadānanda, imināpetaṃ pariyāyena veditabbaṃ, yathā viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ. Viññāṇañca hi, ānanda, mātukucchismiṃ na okkamissatha, api nu kho nāmarūpaṃ mātukucchismiṃ samuccissathā’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Viññāṇañca hi, ānanda, mātukucchismiṃ okkamitvā vokkamissatha, api nu kho nāmarūpaṃ itthattāya abhinibbattissathā’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Viññāṇañca hi, ānanda, daharasseva sato vocchijjissatha kumārakassa vā kumārikāya vā, api nu kho nāmarūpaṃ vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjissathā’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Tasmātihānanda, eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo nāmarūpassa – yadidaṃ viññāṇaṃ’’.

116. ‘‘‘Nāmarūpapaccayā viññāṇa’nti iti kho panetaṃ vuttaṃ, tadānanda, imināpetaṃ pariyāyena veditabbaṃ, yathā nāmarūpapaccayā viññāṇaṃ. Viññāṇañca hi, ānanda, nāmarūpe patiṭṭhaṃ na labhissatha, api nu kho āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ dukkhasamudayasambhavo [jātijarāmaraṇadukkhasamudayasambhavo (sī. syā. pī.)] paññāyethā’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Tasmātihānanda, eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo viññāṇassa yadidaṃ nāmarūpaṃ. Ettāvatā kho, ānanda, jāyetha vā jīyetha [jiyyetha (ka.)] vā mīyetha [miyyetha (ka.)] vā cavetha vā upapajjetha vā. Ettāvatā adhivacanapatho, ettāvatā niruttipatho, ettāvatā paññattipatho, ettāvatā paññāvacaraṃ, ettāvatā vaṭṭaṃ vattati itthattaṃ paññāpanāya yadidaṃ nāmarūpaṃ saha viññāṇena aññamaññapaccayatā pavattati.

Attapaññatti

117. ‘‘Kittāvatā ca, ānanda, attānaṃ paññapento paññapeti? Rūpiṃ vā hi, ānanda, parittaṃ attānaṃ paññapento paññapeti – ‘‘rūpī me paritto attā’’ti. Rūpiṃ vā hi , ānanda, anantaṃ attānaṃ paññapento paññapeti – ‘rūpī me ananto attā’ti. Arūpiṃ vā hi, ānanda, parittaṃ attānaṃ paññapento paññapeti – ‘arūpī me paritto attā’ti. Arūpiṃ vā hi, ānanda, anantaṃ attānaṃ paññapento paññapeti – ‘arūpī me ananto attā’ti.



这是我对文本的中文直译:
"所说'名色缘触',阿难,应当从这方面来理解名色如何缘触。阿难,如果没有那些形态、特征、标志、描述,借以表述名身,在没有那些形态、特征、标志、描述的情况下,在色身中还会有概念接触吗?" "不会,世尊。" "阿难,如果没有那些形态、特征、标志、描述,借以表述色身,在没有那些形态、特征、标志、描述的情况下,在名身中还会有感官接触吗?" "不会,世尊。" "阿难,如果没有那些形态、特征、标志、描述,借以表述名身和色身,在没有那些形态、特征、标志、描述的情况下,还会有概念接触或感官接触吗?" "不会,世尊。" "阿难,如果没有那些形态、特征、标志、描述,借以表述名色,在没有那些形态、特征、标志、描述的情况下,还会有触吗?" "不会,世尊。" "因此,阿难,这就是因,这就是缘,这就是集,这就是触的缘,即是名色。"
"所说'识缘名色',阿难,应当从这方面来理解识如何缘名色。阿难,如果识不入母胎,名色会在母胎中形成吗?" "不会,世尊。" "阿难,如果识入胎后又离开,名色会出生到此世吗?" "不会,世尊。" "阿难,如果幼儿,无论男孩或女孩,的识被切断,名色会生长、增长、扩大吗?" "不会,世尊。" "因此,阿难,这就是因,这就是缘,这就是集,这就是名色的缘,即是识。"
"所说'名色缘识',阿难,应当从这方面来理解名色如何缘识。阿难,如果识不能在名色中获得立足,未来还会有生、老、死、苦的生起吗?" "不会,世尊。" "因此,阿难,这就是因,这就是缘,这就是集,这就是识的缘,即是名色。阿难,只到这个程度,一个人才会出生、衰老、死亡、离开或再生。只到这个程度,才有概念的途径,语言的途径,描述的途径,智慧的领域,轮回才会运转,使此有得以表述,即是名色与识互为因缘而运行。"
自我的表述
"阿难,一个人如何表述自我呢?阿难,或者表述有色而有限的自我,说:'我有有色而有限的自我'。或者表述有色而无限的自我,说:'我有有色而无限的自我'。或者表述无色而有限的自我,说:'我有无色而有限的自我'。或者表述无色而无限的自我,说:'我有无色而无限的自我'。"

118. ‘‘Tatrānanda, yo so rūpiṃ parittaṃ attānaṃ paññapento paññapeti. Etarahi vā so rūpiṃ parittaṃ attānaṃ paññapento paññapeti, tattha bhāviṃ vā so rūpiṃ parittaṃ attānaṃ paññapento paññapeti, ‘atathaṃ vā pana santaṃ tathattāya upakappessāmī’ti iti vā panassa hoti. Evaṃ santaṃ kho, ānanda, rūpiṃ [rūpī (ka.)] parittattānudiṭṭhi anusetīti iccālaṃ vacanāya.

‘‘Tatrānanda, yo so rūpiṃ anantaṃ attānaṃ paññapento paññapeti. Etarahi vā so rūpiṃ anantaṃ attānaṃ paññapento paññapeti, tattha bhāviṃ vā so rūpiṃ anantaṃ attānaṃ paññapento paññapeti, ‘atathaṃ vā pana santaṃ tathattāya upakappessāmī’ti iti vā panassa hoti. Evaṃ santaṃ kho, ānanda, rūpiṃ [rūpī (ka.)] anantattānudiṭṭhi anusetīti iccālaṃ vacanāya.

‘‘Tatrānanda, yo so arūpiṃ parittaṃ attānaṃ paññapento paññapeti. Etarahi vā so arūpiṃ parittaṃ attānaṃ paññapento paññapeti, tattha bhāviṃ vā so arūpiṃ parittaṃ attānaṃ paññapento paññapeti, ‘atathaṃ vā pana santaṃ tathattāya upakappessāmī’ti iti vā panassa hoti. Evaṃ santaṃ kho, ānanda, arūpiṃ [arūpī (ka.)] parittattānudiṭṭhi anusetīti iccālaṃ vacanāya.

‘‘Tatrānanda, yo so arūpiṃ anantaṃ attānaṃ paññapento paññapeti. Etarahi vā so arūpiṃ anantaṃ attānaṃ paññapento paññapeti, tattha bhāviṃ vā so arūpiṃ anantaṃ attānaṃ paññapento paññapeti, ‘atathaṃ vā pana santaṃ tathattāya upakappessāmī’ti iti vā panassa hoti. Evaṃ santaṃ kho, ānanda, arūpiṃ [arūpī (ka.)] anantattānudiṭṭhi anusetīti iccālaṃ vacanāya. Ettāvatā kho, ānanda, attānaṃ paññapento paññapeti.

Naattapaññatti

119. ‘‘Kittāvatā ca, ānanda, attānaṃ na paññapento na paññapeti? Rūpiṃ vā hi, ānanda, parittaṃ attānaṃ na paññapento na paññapeti – ‘rūpī me paritto attā’ti. Rūpiṃ vā hi, ānanda, anantaṃ attānaṃ na paññapento na paññapeti – ‘rūpī me ananto attā’ti. Arūpiṃ vā hi, ānanda, parittaṃ attānaṃ na paññapento na paññapeti – ‘arūpī me paritto attā’ti. Arūpiṃ vā hi, ānanda, anantaṃ attānaṃ na paññapento na paññapeti – ‘arūpī me ananto attā’ti.

120. ‘‘Tatrānanda, yo so rūpiṃ parittaṃ attānaṃ na paññapento na paññapeti. Etarahi vā so rūpiṃ parittaṃ attānaṃ na paññapento na paññapeti, tattha bhāviṃ vā so rūpiṃ parittaṃ attānaṃ na paññapento na paññapeti, ‘atathaṃ vā pana santaṃ tathattāya upakappessāmī’ti iti vā panassa na hoti. Evaṃ santaṃ kho, ānanda, rūpiṃ parittattānudiṭṭhi nānusetīti iccālaṃ vacanāya.

‘‘Tatrānanda , yo so rūpiṃ anantaṃ attānaṃ na paññapento na paññapeti. Etarahi vā so rūpiṃ anantaṃ attānaṃ na paññapento na paññapeti, tattha bhāviṃ vā so rūpiṃ anantaṃ attānaṃ na paññapento na paññapeti, ‘atathaṃ vā pana santaṃ tathattāya upakappessāmī’ti iti vā panassa na hoti. Evaṃ santaṃ kho, ānanda, rūpiṃ anantattānudiṭṭhi nānusetīti iccālaṃ vacanāya.

‘‘Tatrānanda, yo so arūpiṃ parittaṃ attānaṃ na paññapento na paññapeti. Etarahi vā so arūpiṃ parittaṃ attānaṃ na paññapento na paññapeti, tattha bhāviṃ vā so arūpiṃ parittaṃ attānaṃ na paññapento na paññapeti, ‘atathaṃ vā pana santaṃ tathattāya upakappessāmī’ti iti vā panassa na hoti. Evaṃ santaṃ kho, ānanda, arūpiṃ parittattānudiṭṭhi nānusetīti iccālaṃ vacanāya.

‘‘Tatrānanda, yo so arūpiṃ anantaṃ attānaṃ na paññapento na paññapeti. Etarahi vā so arūpiṃ anantaṃ attānaṃ na paññapento na paññapeti, tattha bhāviṃ vā so arūpiṃ anantaṃ attānaṃ na paññapento na paññapeti, ‘atathaṃ vā pana santaṃ tathattāya upakappessāmī’ti iti vā panassa na hoti. Evaṃ santaṃ kho, ānanda, arūpiṃ anantattānudiṭṭhi nānusetīti iccālaṃ vacanāya. Ettāvatā kho, ānanda, attānaṃ na paññapento na paññapeti.

Attasamanupassanā



这是我对文本的中文直译:
"阿难,在这里,有人表述有色而有限的自我。他或者表述现在有有色而有限的自我,或者表述未来会有有色而有限的自我,或者他想:'我将使非如此的变成如此'。阿难,这样的情况下,可以说有有色而有限的自我见潜伏着。
阿难,在这里,有人表述有色而无限的自我。他或者表述现在有有色而无限的自我,或者表述未来会有有色而无限的自我,或者他想:'我将使非如此的变成如此'。阿难,这样的情况下,可以说有有色而无限的自我见潜伏着。
阿难,在这里,有人表述无色而有限的自我。他或者表述现在有无色而有限的自我,或者表述未来会有无色而有限的自我,或者他想:'我将使非如此的变成如此'。阿难,这样的情况下,可以说有无色而有限的自我见潜伏着。
阿难,在这里,有人表述无色而无限的自我。他或者表述现在有无色而无限的自我,或者表述未来会有无色而无限的自我,或者他想:'我将使非如此的变成如此'。阿难,这样的情况下,可以说有无色而无限的自我见潜伏着。阿难,以这种方式一个人表述自我。
不表述自我
"阿难,一个人如何不表述自我呢?阿难,他不表述有色而有限的自我,说:'我有有色而有限的自我'。阿难,他不表述有色而无限的自我,说:'我有有色而无限的自我'。阿难,他不表述无色而有限的自我,说:'我有无色而有限的自我'。阿难,他不表述无色而无限的自我,说:'我有无色而无限的自我'。
"阿难,在这里,有人不表述有色而有限的自我。他不表述现在有有色而有限的自我,也不表述未来会有有色而有限的自我,也不想:'我将使非如此的变成如此'。阿难,这样的情况下,可以说没有有色而有限的自我见潜伏着。
阿难,在这里,有人不表述有色而无限的自我。他不表述现在有有色而无限的自我,也不表述未来会有有色而无限的自我,也不想:'我将使非如此的变成如此'。阿难,这样的情况下,可以说没有有色而无限的自我见潜伏着。
阿难,在这里,有人不表述无色而有限的自我。他不表述现在有无色而有限的自我,也不表述未来会有无色而有限的自我,也不想:'我将使非如此的变成如此'。阿难,这样的情况下,可以说没有无色而有限的自我见潜伏着。
阿难,在这里,有人不表述无色而无限的自我。他不表述现在有无色而无限的自我,也不表述未来会有无色而无限的自我,也不想:'我将使非如此的变成如此'。阿难,这样的情况下,可以说没有无色而无限的自我见潜伏着。阿难,以这种方式一个人不表述自我。
观察自我

121. ‘‘Kittāvatā ca, ānanda, attānaṃ samanupassamāno samanupassati? Vedanaṃ vā hi, ānanda, attānaṃ samanupassamāno samanupassati – ‘vedanā me attā’ti. ‘Na heva kho me vedanā attā, appaṭisaṃvedano me attā’ti iti vā hi, ānanda, attānaṃ samanupassamāno samanupassati. ‘Na heva kho me vedanā attā, nopi appaṭisaṃvedano me attā, attā me vediyati, vedanādhammo hi me attā’ti iti vā hi, ānanda, attānaṃ samanupassamāno samanupassati.

122. ‘‘Tatrānanda, yo so evamāha – ‘vedanā me attā’ti, so evamassa vacanīyo – ‘tisso kho imā, āvuso, vedanā – sukhā vedanā dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā. Imāsaṃ kho tvaṃ tissannaṃ vedanānaṃ katamaṃ attato samanupassasī’ti? Yasmiṃ, ānanda, samaye sukhaṃ vedanaṃ vedeti, neva tasmiṃ samaye dukkhaṃ vedanaṃ vedeti, na adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vedeti; sukhaṃyeva tasmiṃ samaye vedanaṃ vedeti. Yasmiṃ, ānanda, samaye dukkhaṃ vedanaṃ vedeti, neva tasmiṃ samaye sukhaṃ vedanaṃ vedeti, na adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vedeti; dukkhaṃyeva tasmiṃ samaye vedanaṃ vedeti. Yasmiṃ, ānanda, samaye adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vedeti, neva tasmiṃ samaye sukhaṃ vedanaṃ vedeti, na dukkhaṃ vedanaṃ vedeti; adukkhamasukhaṃyeva tasmiṃ samaye vedanaṃ vedeti.

123. ‘‘Sukhāpi kho, ānanda, vedanā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā. Dukkhāpi kho, ānanda, vedanā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā. Adukkhamasukhāpi kho, ānanda, vedanā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā. Tassa sukhaṃ vedanaṃ vediyamānassa ‘eso me attā’ti hoti. Tassāyeva sukhāya vedanāya nirodhā ‘byagā [byaggā (sī. ka.)] me attā’ti hoti. Dukkhaṃ vedanaṃ vediyamānassa ‘eso me attā’ti hoti. Tassāyeva dukkhāya vedanāya nirodhā ‘byagā me attā’ti hoti. Adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vediyamānassa ‘eso me attā’ti hoti. Tassāyeva adukkhamasukhāya vedanāya nirodhā ‘byagā me attā’ti hoti. Iti so diṭṭheva dhamme aniccasukhadukkhavokiṇṇaṃ uppādavayadhammaṃ attānaṃ samanupassamāno samanupassati, yo so evamāha – ‘vedanā me attā’ti. Tasmātihānanda, etena petaṃ nakkhamati – ‘vedanā me attā’ti samanupassituṃ.

124. ‘‘Tatrānanda , yo so evamāha – ‘na heva kho me vedanā attā, appaṭisaṃvedano me attā’ti, so evamassa vacanīyo – ‘yattha panāvuso, sabbaso vedayitaṃ natthi api nu kho, tattha ‘‘ayamahamasmī’’ti siyā’’’ti ? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Tasmātihānanda, etena petaṃ nakkhamati – ‘na heva kho me vedanā attā, appaṭisaṃvedano me attā’ti samanupassituṃ.

125. ‘‘Tatrānanda , yo so evamāha – ‘na heva kho me vedanā attā, nopi appaṭisaṃvedano me attā, attā me vediyati, vedanādhammo hi me attā’ti. So evamassa vacanīyo – vedanā ca hi, āvuso, sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ aparisesā nirujjheyyuṃ. Sabbaso vedanāya asati vedanānirodhā api nu kho tattha ‘ayamahamasmī’ti siyā’’ti? ‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Tasmātihānanda, etena petaṃ nakkhamati – ‘‘na heva kho me vedanā attā, nopi appaṭisaṃvedano me attā, attā me vediyati, vedanādhammo hi me attā’ti samanupassituṃ.



这是我对文本的中文直译:
"阿难,一个人如何观察自我呢?阿难,或者他观察受是自我,说:'受是我的自我'。阿难,或者他观察说:'受不是我的自我,我的自我是无感受的'。阿难,或者他观察说:'受不是我的自我,我的自我也不是无感受的,我的自我感受,因为我的自我具有感受的性质'。
"阿难,在这里,如果有人说'受是我的自我',应当对他这样说:'朋友,有三种受 - 乐受、苦受、不苦不乐受。你观察这三种受中的哪一种是自我?'阿难,当一个人感受乐受时,他不感受苦受,也不感受不苦不乐受;那时他只感受乐受。阿难,当一个人感受苦受时,他不感受乐受,也不感受不苦不乐受;那时他只感受苦受。阿难,当一个人感受不苦不乐受时,他不感受乐受,也不感受苦受;那时他只感受不苦不乐受。
"阿难,乐受是无常的、有为的、缘生的,是灭法、坏法、离贪法、灭法。阿难,苦受也是无常的、有为的、缘生的,是灭法、坏法、离贪法、灭法。阿难,不苦不乐受也是无常的、有为的、缘生的,是灭法、坏法、离贪法、灭法。当他感受乐受时,他认为'这是我的自我'。当那乐受灭去时,他认为'我的自我消失了'。当他感受苦受时,他认为'这是我的自我'。当那苦受灭去时,他认为'我的自我消失了'。当他感受不苦不乐受时,他认为'这是我的自我'。当那不苦不乐受灭去时,他认为'我的自我消失了'。因此,那个说'受是我的自我'的人,他在当下就观察到一个无常的、掺杂着乐苦的、有生有灭的自我。阿难,因此,这种观察'受是我的自我'是不合适的。
"阿难,在这里,如果有人说'受不是我的自我,我的自我是无感受的',应当对他这样说:'朋友,如果完全没有感受,那里还会有"我是这个"的想法吗?'" "不会,世尊。" "因此,阿难,这种观察'受不是我的自我,我的自我是无感受的'也是不合适的。
"阿难,在这里,如果有人说'受不是我的自我,我的自我也不是无感受的,我的自我感受,因为我的自我具有感受的性质',应当对他这样说:'朋友,如果所有的受都完全灭尽,在完全没有受,由于受的灭尽,那里还会有"我是这个"的想法吗?'" "不会,世尊。" "因此,阿难,这种观察'受不是我的自我,我的自我也不是无感受的,我的自我感受,因为我的自我具有感受的性质'也是不合适的。"

126. ‘‘Yato kho, ānanda, bhikkhu neva vedanaṃ attānaṃ samanupassati, nopi appaṭisaṃvedanaṃ attānaṃ samanupassati, nopi ‘attā me vediyati, vedanādhammo hi me attā’ti samanupassati. So evaṃ na samanupassanto na ca kiñci loke upādiyati, anupādiyaṃ na paritassati, aparitassaṃ [aparitassanaṃ (ka.)] paccattaññeva parinibbāyati, ‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānāti. Evaṃ vimuttacittaṃ kho, ānanda, bhikkhuṃ yo evaṃ vadeyya – ‘hoti tathāgato paraṃ maraṇā itissa [iti sā (aṭṭhakathāyaṃ pāṭhantaraṃ)] diṭṭhī’ti, tadakallaṃ. ‘Na hoti tathāgato paraṃ maraṇā itissa diṭṭhī’ti, tadakallaṃ. ‘Hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā itissa diṭṭhī’ti, tadakallaṃ. ‘Neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā itissa diṭṭhī’ti, tadakallaṃ. Taṃ kissa hetu? Yāvatā, ānanda, adhivacanaṃ yāvatā adhivacanapatho, yāvatā nirutti yāvatā niruttipatho, yāvatā paññatti yāvatā paññattipatho, yāvatā paññā yāvatā paññāvacaraṃ, yāvatā vaṭṭaṃ [yāvatā vaṭṭaṃ vaṭṭati (ka. sī.)], yāvatā vaṭṭati [yāvatā vaṭṭaṃ vaṭṭati (ka. sī.)], tadabhiññāvimutto bhikkhu, tadabhiññāvimuttaṃ bhikkhuṃ ‘na jānāti na passati itissa diṭṭhī’ti, tadakallaṃ.

Satta viññāṇaṭṭhiti

127. ‘‘Satta kho, ānanda [satta kho imā ānanda (ka. sī. syā.)], viññāṇaṭṭhitiyo, dve āyatanāni. Katamā satta? Santānanda, sattā nānattakāyā nānattasaññino, seyyathāpi manussā , ekacce ca devā, ekacce ca vinipātikā. Ayaṃ paṭhamā viññāṇaṭṭhiti. Santānanda, sattā nānattakāyā ekattasaññino, seyyathāpi devā brahmakāyikā paṭhamābhinibbattā. Ayaṃ dutiyā viññāṇaṭṭhiti. Santānanda, sattā ekattakāyā nānattasaññino, seyyathāpi devā ābhassarā. Ayaṃ tatiyā viññāṇaṭṭhiti. Santānanda, sattā ekattakāyā ekattasaññino, seyyathāpi devā subhakiṇhā. Ayaṃ catutthī viññāṇaṭṭhiti. Santānanda, sattā sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanūpagā. Ayaṃ pañcamī viññāṇaṭṭhiti . Santānanda, sattā sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇa’nti viññāṇañcāyatanūpagā. Ayaṃ chaṭṭhī viññāṇaṭṭhiti. Santānanda, sattā sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanūpagā. Ayaṃ sattamī viññāṇaṭṭhiti. Asaññasattāyatanaṃ nevasaññānāsaññāyatanameva dutiyaṃ.

128. ‘‘Tatrānanda, yāyaṃ paṭhamā viññāṇaṭṭhiti nānattakāyā nānattasaññino, seyyathāpi manussā, ekacce ca devā, ekacce ca vinipātikā. Yo nu kho, ānanda, tañca pajānāti, tassā ca samudayaṃ pajānāti, tassā ca atthaṅgamaṃ pajānāti, tassā ca assādaṃ pajānāti, tassā ca ādīnavaṃ pajānāti, tassā ca nissaraṇaṃ pajānāti, kallaṃ nu tena tadabhinanditu’’nti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’…pe… ‘‘tatrānanda, yamidaṃ asaññasattāyatanaṃ. Yo nu kho, ānanda, tañca pajānāti, tassa ca samudayaṃ pajānāti, tassa ca atthaṅgamaṃ pajānāti, tassa ca assādaṃ pajānāti, tassa ca ādīnavaṃ pajānāti, tassa ca nissaraṇaṃ pajānāti, kallaṃ nu tena tadabhinanditu’’nti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Tatrānanda, yamidaṃ nevasaññānāsaññāyatanaṃ. Yo nu kho, ānanda, tañca pajānāti, tassa ca samudayaṃ pajānāti, tassa ca atthaṅgamaṃ pajānāti, tassa ca assādaṃ pajānāti, tassa ca ādīnavaṃ pajānāti, tassa ca nissaraṇaṃ pajānāti, kallaṃ nu tena tadabhinanditu’’nti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. Yato kho, ānanda, bhikkhu imāsañca sattannaṃ viññāṇaṭṭhitīnaṃ imesañca dvinnaṃ āyatanānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā anupādā vimutto hoti, ayaṃ vuccatānanda, bhikkhu paññāvimutto.

Aṭṭha vimokkhā



这是我对文本的中文直译:
"阿难,当比丘既不观察受为自我,也不观察无感受为自我,也不观察'我的自我感受,因为我的自我具有感受的性质',他这样不观察时就不执著世间的任何事物,不执著就不恐惧,不恐惧就亲自证得涅槃,他了知:'生已尽,梵行已立,所作已办,不受后有'。阿难,如果有人对这样心解脱的比丘说:'如来死后存在,这是他的见解',那是不恰当的。'如来死后不存在,这是他的见解',那是不恰当的。'如来死后既存在又不存在,这是他的见解',那是不恰当的。'如来死后既不存在也不是不存在,这是他的见解',那是不恰当的。为什么呢?阿难,凡是概念,凡是概念的途径,凡是语言,凡是语言的途径,凡是表述,凡是表述的途径,凡是智慧,凡是智慧的领域,凡是轮回,凡是轮回的运转,比丘通过证知而从这一切解脱。说这样通过证知而解脱的比丘'不知不见,这是他的见解',那是不恰当的。
七识住
"阿难,有七种识住和两种处。哪七种呢?阿难,有众生身异想异,如人类、一些天神和一些堕落者。这是第一识住。阿难,有众生身异想一,如梵众天初生时。这是第二识住。阿难,有众生身一想异,如光音天。这是第三识住。阿难,有众生身一想一,如遍净天。这是第四识住。阿难,有众生超越一切色想,灭有对想,不作意种种想,认为'虚空无边',达到空无边处。这是第五识住。阿难,有众生完全超越空无边处,认为'识无边',达到识无边处。这是第六识住。阿难,有众生完全超越识无边处,认为'无所有',达到无所有处。这是第七识住。无想有情处和非想非非想处是第二种处。
"阿难,关于第一识住,即身异想异,如人类、一些天神和一些堕落者。阿难,如果有人了知它,了知它的生起,了知它的灭去,了知它的味,了知它的患,了知它的出离,他适合欢喜它吗?" "不,世尊。"......"阿难,关于无想有情处。阿难,如果有人了知它,了知它的生起,了知它的灭去,了知它的味,了知它的患,了知它的出离,他适合欢喜它吗?" "不,世尊。" "阿难,关于非想非非想处。阿难,如果有人了知它,了知它的生起,了知它的灭去,了知它的味,了知它的患,了知它的出离,他适合欢喜它吗?" "不,世尊。" "阿难,当比丘如实了知这七种识住和两种处的生起、灭去、味、患、出离后,无取著而解脱,阿难,这称为慧解脱比丘。
八解脱

129. ‘‘Aṭṭha kho ime, ānanda, vimokkhā. Katame aṭṭha? Rūpī rūpāni passati ayaṃ paṭhamo vimokkho. Ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati, ayaṃ dutiyo vimokkho. Subhanteva adhimutto hoti, ayaṃ tatiyo vimokkho. Sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati, ayaṃ catuttho vimokkho. Sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇa’nti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati, ayaṃ pañcamo vimokkho. Sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati, ayaṃ chaṭṭho vimokkho. Sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma ‘nevasaññānāsaññā’yatanaṃ upasampajja viharati, ayaṃ sattamo vimokkho. Sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati, ayaṃ aṭṭhamo vimokkho. Ime kho, ānanda, aṭṭha vimokkhā.



这是我对文本的中文直译:
"阿难,有八种解脱。哪八种呢?有色者见色,这是第一解脱。内无色想而见外色,这是第二解脱。专注于'净',这是第三解脱。完全超越色想,灭有对想,不作意种种想,认为'虚空无边',达到并安住于空无边处,这是第四解脱。完全超越空无边处,认为'识无边',达到并安住于识无边处,这是第五解脱。完全超越识无边处,认为'无所有',达到并安住于无所有处,这是第六解脱。完全超越无所有处,达到并安住于非想非非想处,这是第七解脱。完全超越非想非非想处,达到并安住于想受灭,这是第八解脱。阿难,这就是八种解脱。"


130. ‘‘Yato kho, ānanda, bhikkhu ime aṭṭha vimokkhe anulomampi samāpajjati, paṭilomampi samāpajjati, anulomapaṭilomampi samāpajjati, yatthicchakaṃ yadicchakaṃ yāvaticchakaṃ samāpajjatipi vuṭṭhātipi. Āsavānañca khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, ayaṃ vuccatānanda, bhikkhu ubhatobhāgavimutto. Imāya ca ānanda ubhatobhāgavimuttiyā aññā ubhatobhāgavimutti uttaritarā vā paṇītatarā vā natthī’’ti. Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.

Mahānidānasuttaṃ niṭṭhitaṃ dutiyaṃ.

这是我对文本的中文直译:
"阿难,当比丘能够顺入这八种解脱,逆入这八种解脱,顺逆入这八种解脱,能随意、随处、随时入住出离,并且由于诸漏已尽,在现法中自证无漏心解脱、慧解脱而安住,阿难,这称为俱分解脱比丘。阿难,没有比这俱分解脱更高或更殊胜的俱分解脱了。"
世尊如是说。尊者阿难欢喜、随喜世尊所说。
大因缘经第二终。

